Lielais Tūdaliņš ir viena no pirmajām tautas dejām, kuru sāka dejot Folkloras kustības ietvaros tad, kad sapulcējās pietiekošs cilvēku skaits. Ņemot vērā, ka toreiz , sākot no 1978. gada Folkloras viļņa iespaidā dažādi gadskārtu sarīkojumu, ko rīkoja aktīvākās kopas (Skandinieki no 1976., Savieši no 1980.), Brīvdabas muzejs, kā arī ievērojamu folkloras vācēju un pētnieku atceres dienas bija kupli apmeklētas, tad noslēgumā, kad sākās Sadancošanas daļa, bieži vien dejoja dažādus Tūdaliņ, tāgadiņ variantus.
Dandari, kur vien piedalījās, tur dejoja līdzi un nebija pārāk grūti šo rindas deju ieviest arī priekšnesumos. Apskatīju, ko raksta H. Sūna savās dejas grāmatās un secināju, ka šāds variants ir bijis arī viņa slavenās Audēju dejas pamatā. Līdzīgas dejas ar ložņāšanu vārtiņos, savdabīgām vijām un žoga pīšanu ir arī visām Baltijas krastos dzīvojšām tautām.
Redzamajā video, kas uzņemts ASV folkloras fetivālā OLDE COUNTRY FOLK FESTIVAL, ir jau nostabilizējies Lielā Tūdaliņa variants.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru