Dandari un Baltica

Šīs vasaras folkloras festivāls Baltika (Baltica) parādīja, ka tautas dejas draugi Latvijā spēj sniegt arī pašmāju skatītājiem interesantus un aizraujošus priekšnesumus. Runa ir par Tautas dejas koncertu Rīgas Latviešu biedrībā. Par koncerta labumiem jau rakstīju vasarā dancepunkc un dancolācī.

Kāda nozīme te Dandariem?

Nozīme ir tāda, ka dejā tāpat kā katrā jomā ir nepieciešami gan pārgalvīgie pirmatklājēji, gan smagā ikdienas darba darītāji, gan mudinātāji un rosinātāji, kas neļauj iesūnot un iestigt ikdienas vienmuļībā.

Dandariem liktens bija lēmis kļūt par jauna dejas žanra aizsācējiem. Tautas deja jeb biežāk folkloras deja un dažkārt arī sadzīviskā forma, ko sauc par dančiem arvien vairāk nostiprinās sabiedrības apziņā, kā īpaša kultūras vērtība, kā no tautiskās dejas atšķirīga deja ar savu īpašu valodu.

Vai Dandari arī tagad, vairāk kā 30 gadus pēc izveidošanas, spēs būt kustības priekšgalā un rādīt jaunus ceļus? Minētais koncerts deva cerības. Paskatīsimies, kā būs dzīvē?

Kā ar Ieviņām?

LMA studenta Oskara Patjanko koncerteksāmens (2012. g. 29.03.), kur viņš spēlēja ieviņas, atsauca atmiņās tos laikus, kad pats tādas spēlēju. Tas bija 1982. gada līdz apm. 1985. gadam. Ieviņas nopirku Suntažos, kur mājā pie pašas stacijas dzīvoja muzikanta Bebra atraitne, kura man pārdeva Saulīša darinātās gumžiņas par 120 rubļiem padomju naudā. Tagad šīs ermoņika spēlē Dandari.

Te ir Folkloras TV sagatavots ziņu sižets no O. Patjanko eksāmena



un arī daži foto no manām ermoņikista gaitām :

Dandaru vadītājs Ernests Spīčs spēlē ieviņas Liepājas PI folkloras sarīkojumā studentiem kopā ar Sandru Mīļo 1983. (?) g.novembrī. 

Dandaru vadītājs Ernests Spīčs spēlē ieviņas Brīvdabas muzejā kopā ar Sandru Mīļo 1984. (?) jūnijā. 

Dandaru vadītājs Ernests Spīčs spēlē ieviņas Tallinas rātslaukumā Studentu svētku Gaudeamus koncertā 1984. gada jūlijā.  Aizmugurā Dandaru muzikantes Dace Liberte, Dace, Kaiva Damberga.