Aulejas Žepers ir piecdaļīga vai dažkārt sešdaļīga Krusta deja, kuru dejo vienmēr četri pāri.
Izvaltas Žepers ir četrdaļīga Pretdeja (var tikt dejota arī Krusta deja 4 pāru grupējumā), kuru visbiežāk dejo četri, seši vai astoņi pāri.
Labākais Žepera ieraksts šobrīd (2010. gada beigās), dejo Dandari LU Aulā.
Jaunākais Žepera ieraksts šobrīd (2010. gada beigās), dejo Dancis LU Aulā.
A.Ž. mēģinājums 2010.g. nov. LU Fizikas un matemātikas fakultātes zālē, Dandaru mēģinājuma laikā.
Aulejas Žepers ir sparīga un uzlādējoša deja visiem – gan skatītājiem, gan dejotājiem. Tā no gabaliņiem vien tika salasīta un bija vajadzīgi veseli trīs gadi (1987.-88. – 89. gads), lai teicēji atcerētos un es varētu restaurēt dejas norises, nianses un kontekstu.
Pirmā, kas to rādīja bija Monika Dzalbs no Dzalbiem. Viņa Žeperu bija dejojusi savā jaunībā.
Visvairāk pastāstīja un mūzikas variantus spēlēja Jānis Jakovels no Meža Goldiem.
Tikai tad viesojos pie Aulejas sievām pašā Aulejā, kuras man parādīja visu dejas secību.
Vēl daudz pastāstīja arī Helēna Dzalba no Lejas ezera un Tekla Dzalba no Purpuļiem.
Deju atcerējās visi aulejieši, kam vien to prasīju.
Ar mani kopā Aulejas, Grāveru un Kombuļu pagastā vienu vasaru bija arI Dandaru meitas Ilze Zvirbule, Sandra Lipska un Sandra Strautiņa.
Dandariem šo deju iemācīju 1987. gada rudenī, 1. uzstāšanās bija 1987. gada 11. oktobrī Rīgas Sporta manēžā.
Melodija
Muzikants Jānis Jakovels no Meža goldiem Aulejas pagastā spēlēja vairākas melodijas. Viena melodija man likās interesanta ar īpašu starpspēli. Kad jautāju, kāda šai starpspēlei nozīme dejā, Jānis man pastāstīja, ka tā nepieciešama, lai dejotāji varētu paspēt pārkārtoties. Viņš pastāstīja, ka nebija vienas noteiktas melodijas. Žeperu dejojuši pie vairākām melodijām, jo dažādi muzikanti spēlējuši dažādas melodijas. Dejotāji dejojuši pie tādas, kādu nu katrs spēlējis un tāpēc deja katreiz bijusi nedaudz savādāka. Galvenie gājieni gan nemainījušies, bet varējis mainīties to ilgums. Ilgumu noteikuši puiši, kuri gribējuši ilgāk padejot (lai citi tik ātri netiek pie dejošanas).
Jānis spēlēja cimboli (cimbalas – viņš teica). Gribēju ierakstīt video, jo 1989. gadā no ASV atveddām VHS videokameru.. Tad viņš uzaicināja no Krāslavas savu meitu un viņi abi iespēlēja Žeperu (tas bija 1989. gada rudenī)
 |
| E.Spīčs intervē J. Jakoveli viņa mājās Meža Goldos. |
Nosaukums
Par Žeperu Aulejā un arī Izvaltā un Kombuļos (domājams arī Grāveros) sauc pupāju un zirnāju zārdu. Tas atšķiras no siena zārda, kuru sauc par stogu gan izskatā, gan izmēros. Pēc Jakoveļa domām, dejai tāds nosaukums, jo dejo četri pāri četrstūrī, jebšu žeperam (zārdam) ir četrstūra forma. Žepers kā balsts ir senāks par zārdu jeb stogu. Apcirstas eglītes stāvus saliek kopā pa 3 vai 4 un pārliek kārtiņas, kas savieno 2 žeperus.
Kurš galvenais
Šajā dejā svarīgas ir sociālās saites.
Aulejā nekad netika dejot Žeperu kā pirmais tāds dejotājs, kurš nemācēja labi dejot. Tāpēc to vienmēr dejoja tikai četri vislabākie pāri (lasi– puiši). Ja, kāds gribēja tikt pie dejošanas, kuru citi neuzskatīja par labu dejotāju, tad citi viņu aprāja :"Nalīņ, ka namoc!" Labākie puiši dejoja ar izvēlētām meitām. Citi dejoja visu laiku ar noteiktu meitu, citi – mainīja meitas.
Deja bija kā lielīšanās. Puiši dejoja izrādīdāmies. Meitām šajā dejā nebija liela teikšana.
Žepera jaunā dzīve
Tā arī nav zināms, vai aulejieši paši savu deju kādreiz dejos savos saviesīgos sarīkojumos.
Tā vietā ir jaunā Žepera interpretācija, kura ne tikai ietekmējusi pašus Dandarus un viņu skatītājus plašā pasaulē, bet arī devusi impulsu citiem dejotājiem.
Ar lieliem panākumiem Dandari astoņdesmito gadu beigās Žeperu izrādīja gan Latvijā, gan ārpus robežām (ASV 1989. (Olde Country Folk festival Bransonā un Indianopolē), 1998. (Smithosian Folklife festival Vašingtonā), Vācija 1988. (Brēmenē un Minsteres latviešu ģimnāzijā), u.c.)
Intrpetācijas veidojuši gan Valsts Deju ansambļa Daile, gan LU TDA Dancis dejotāji un horeogrāfi. Arī Rēzeknes Folkloras kopai Vīrteri un Rīgas folkloras kopai Grodi ir bijušas savas Žepera interpetācijas. Ar laiku te ievietošu arī man pieejamos videoierakstus.
Publicitāte
Jāņa Jakovela ieskaņots Aulejas Žepera melodijas audioieraksts ir izdots viņa CD.
Rēzeknes folkloras kopas interpretēts un ieskaņots Aulejas Žepera melodijas audioieraksts ir izdots CD Samovars I un II.
Par Žeperu interesējas arī Rēzeknes Augstskolas pētnieces, kuras iesaistītas ES finansētā projektā, kura rezultāts būs Latgales vārdnīca.
Nu jau vārdnīca ir izdota un tur var ieraudzīt Žepera dejotājus un aprakstu.
Izcelsme
Jādomā, ka Aulejas Žepera izcelsme saistāma ar deju Lancers (citi nosaukumi Lancetka, Lanckarons), kura cēlusies no franču galma dejas Les Lanciers, kas Rietumeiropā izplatījās ap 1860. gadu. Rietumeiropā dejai bija daudz variāciju, bet saglabājās daudz senākai dejai – četru pāru Kadriļai raksturīgie gājieni (piem., Mulinet jeb latviski Dzirnaviņas, Sudmaliņas). Jau franču deju Kadriļa (Quadrille) katrā valstī un zemē sauca pa savam (Latvijā – Krusta dancis, Dižais dancis u.c.), tad nav brīnums, ka arī Kadriļas atdzimšanas deju Les Lanciers sauca ne tikai par Lanceru, bet arī par žeperu.
Par Izvaltas Žeperu
Izvaltā, kura atrodas patālāk no Aulejas arī pazīst deju ar nosaukumu Žepers. Izvaltas Žeperu pierakstīju ap 1989.– 1990. gadu, kad, dzīvodams Purpuļos uz Aulejas un Grāveru pagasta robežas, apmeklēju Izvaltu un sastapu vietājās teicējas. Ir šo apmeklējumu viedeoieraksts.
Dejai ticis lietots arī nosaukums Lentjajs (jādomā no krievu val. vārda sliņķis). Iespējams, ka tas tāpēc, ka dejā vairāk dejo meitas, bet puiši var paslinkot. Tas gan nav nopietns apsvērums, jo drīzāk iespējams, ka nosaukums Lentjajs varēja izveidoties krieviskojot dejas nosaukumu no franču valodas Lancier izrunā kā Lansjē un tautas mutē tāds svešvārds, ko lietoja tikai augstmaņi pārvērtās par Lancetku un tad līdz Lentjajam vairs jau nav tālu. Tāda vārdu došanas tradīcija, kad no svešvārda izveidojas savas valodas vārds ir zināms daudzām tautām.
Tomēr jāpiezīmē, ka latvieši (latgalieši) lietoja vārdu Žepers, kamēr krievi to pašu deju sauca Lentjajs. Krievu valodā sanāk vārdu spēle lentjaj == lancetka, bet par Lancetku sauca sava laika modes deju Lansjē (Lancier).
Lūk vēl daži video:
Aulejas Žeperu dejo Rēzeknes Vīteri 2006. gada vasarā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Izvaltas Žepers Dandaru 25. dzimšanas dienas koncertā
DDza Pērle arī sasparojušies (jāatzīst, nekā nezinu par šiem dejotājiem)
Aulejas Žeperi pa savam pārveidojuši ir daugavpiliešī. Dejo un muzicē Svātra.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru