Laikam manu mīļō Dandaru iespaidā tagad kadriļas nosaukumu piesien visām dejām, kas neizskatās pēc Plaukstiņpolkas vai Mugurdanča.
Tas nu gan nebūtu ne labi, ne godīgi, ne pareizi, ja mēs par kadriļām sauktu, piemēram, Aulejas Žeperu, Rucavas Sešdanci vai Rīgā dejoto Puķīt pa dambi.
Protams, kadriļas jeb precīzāk kadreļa nosaukums bija un ir sastopams Latgalē, jo tur dažādu iemeslu dēļ savā laikā tomēr dejošana bija vairāk izplatīta kā turpat līdzās Vidzemē. Laikam katrā Latgales pagastā bija vismaz viens kadreļs. Jā kadreļs nevis kadriļa, jo latgaliski tas vārds ir vīriešu dzimtē. Tai pašā Aulejā, no kurienes ir slavenais Žepers, taču bija arī kadreļs. Pie tam kadreļa izdarīšanas atšķirības pa pagastiem nebūs visai lielas, kur pretī Žepers tāds ir tikai Aulejā, bet otrā pagastā – Izvaltā, kur arī ir Žepers, tas diezgan daudz atšķiras no aulejiešu dejotā, jo Aulejā solo dejo puiši, bet Izvaltā – meitas.
Pie tam vēl jāņem vērā, ka kadriļas nosaukums daudzās vietās Latvijā vispār neieviesās, jo tautā krusta dejas tā arī sauca par krusta dejām, kā bija saukuši pirms parādījās tāda deja kā kadriļa. Nebūtu pareizi pēkšņi gadus 80 pēc kadriļas izzušanas, pēkšņi visas dejas sākt saukt par kadriļām. Katrai dejai ir savs vārds.
Paldies Dandariem par kadriļas vārda celšanu godā! Cienīsim šo dejas mantojumu, bet nebūsim nelgas un nesauksim visas dejas par kadriļām. Mūsu dejas mantojums ir daudz bagātāks, nekā tas paviršam vērotājam var likties.
