Astes celšana

Kas sunim asti cels?

Man bija tā iespēja un gods dibinā† un darboties sava laika visprogresīvākajā folkloras/mākslas pulciņā, kurš ir atstājis ilglaicīgu ietekmi uz Latvijas kultūru. Tas darbs, kas tika izdarīts vēl nav ne izvērtēts, ne novērtēts. Jāsaprot, ka pašu augstāko vērtējumu jau dod cilvēki ar to, ka maina savu domāšanu, uzvedību un rīcības motivāciju.

Mēs XXgs. 80 gados Izveidojām jaunu paradigmu un ar to parādījām jaunu ceļu visiem, kas nodarbojas ar tradicionālo deju, ar skatuvisko deju un līdz ar to arī palīdzējām veidot jaunu deju svētku modeli. Pirmais grūdiens bija Koncerts L(V)U Lielajā aulā 1981. gada maijā, Tas bija mans diplomdarbs. Kopā ar jaunajiem Dandariem parādījām, kādas ir folkloras dejas iespējas. Tas bija pārliecinošs. Mans pedagogs, horeogrāfs un dejas pētnieks Harijas Sūna staroja. LMA prorektors, komponists Dzintars Kļaviņš spieda roku un teica, ka mums ir grandiozi plāni, kas izdosies, jo viņš saredz šāda stila uzvaras gājienu. Brīdināja arī par elitārisma briesmām. Folklorists, LFK pētnieks Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka svarīgi, ka mēs esam iesaistījuši pietiekami daudz puišu. Lai dižajiem vīriem vieglas smiltis! Ko domāja Ingrīda Saulīte, kad saulaini smaidīja? Tas būs jāpajautā viņai pašai, kamēr vēl ir tāda iespēja.

Nākošāis Lielais Ceļa Stabs, ko sasniedzām bija uzvara jaunrades dejas skatē 1982. gadā ar "Latgaliešu kāzu polku". Startējot tūlīt aiz profesionālās deju grupas Daile, kura prezentēja U. Žagatas laikam visu laiku dižāko deju "Dejotprieks" mēs, jauniņa studentu folkloras kopiņa (Dandari) nenobālējām, bet nostājāmies līdzās profiņiem uz viena pakāpiena. Jau pēc vairākiem gadiem Daile savā repertuārā iekļāva citu mūsu deju "Aulejas žeperu". Drīz radās tādas kopas kā Dziga, Musturs, Sudmaliņas, kas pārņēma un ietekmējās no Dandaru stila, radās dejas folkloras festivāls Sudmaliņas un bija citi jauki notikumi, bet tas ir jau cits stāsts.

Tādu slavas apmirdzētu brīžu bija daudz. Cilvēki izteica apbrīnu un tālredzīgi zīlēja, ka tuvākajos Deju svētkos dejos tieši tādas dejas, kādas mēs popularizējām. Nu tas ir noticis. Var teikt 90% no Deju svētku repertuāra sastāv no dejām, kas ir veidotas folkloras stilistikā – Dandaru stilā.

Vēl tikai atlicis viens solis līdz tam, lai būtu iespējams Deju svētkus eksportēt. Ar saviem studentiem pirms pāris gadiem strādājām pie šāda modeļa izveides. Varbūt kāds no viņiem būs tik talantīgs, ka spēs to ieviest.