Dandariem XXXV, īss ieskats

Skat! Jau pagājuši pieci gadi, kopš te –  DandariXXX ievietoju atmiņas un dažus materiālus par Dandaru izaugsmi pagājušajā laikā.

Tagad svinam Dandaru dzimšanas dienu. Jau trīsdesmit piekto.
Dandari izdomājuši uzrīkot Balli. Tātad pa smalko!
Smalki ģērbjamies un smalki dejojam! Kā jau Rīgas "študentes"

Būšot kadriļu balle. Kas tās kadriļas tādas?
Tās ir tās pašas vecās, labās krusta dejas. Tikai "spranciski" nosauktas par kadriļām. Arī krievi tā sauc, jo franču mode Krievijas impērijā, kuras nomale tad bija Latvija un saucās par pavisam citādi, arī bija lielā cieņā.

Tā ir vēsture un Universitātē, kā jau zinātnes templī vēsturi tur lielā godā. Tāpēc nelielas vēsturiskas pārdomas.

Vēstures avoti liecina, ka krusta dejas, kuras dejo vismaz četri cilvēki, kas sastājas krustā, ir bijušas zināmas un dejotas jau sen pirms Eiropas kultūrā parādījās jauna modes deja - kadriļa. Tas pats Latvijā - kadriļa zemnieku kultūrā parādās tikai pēc Napoleona kariem un pazūd līdz ar I Pasaules karu. Tik īsā laikā - nepilnos simts gadu, kadriļa un tai līdzīgās dejas (tai skaitā Rundiļas, Franksēzes,  Anglēzes u.c.) tā īsti līdz folkloras godam nenonāk un uz to norāda jau Jurjānu Andrejs savā dejas folkloras krājumā. Dažos novados kadriļas vārds neieviešas vai dzīvo jaunmodes kadriļas līdz ar senākām krusta dejām. Piemēram Rucavā saglabājas un tiek dejotas tādas dejas kā Sešdancis, Divpadsmitdancis, Deviņdancis. Kadriļas ir no dejas zīmējuma viedokļa līdzīgas rucaviešu dejām.

Populāra deja Latvijā XIX XX gadsimtu mijā kļūst Ačikops, deja, kura kļūst par laikam pirmo nacionālo krusta deju un dejo jau pirmajos Aizsargu dejas un vingrošanas svētkos.

Interesanti, ka riņķa kadriļa jeb rundiļa ir bijusi pazīstama Zemgalē, kur atrodas labi zināmā Rundāle. Tomēr te var būt arī neliela vārdu spoēle, jo deja ar šādu nosaukumu Rondo ir pazīstama arī kā mūzikas forma.

Tad ielūkosimies Dandaru Kadriļas ballē, ko rīkoja par godu šīs jau var teikt diezgan slavenās Deju folkloras kopas dzimšanas dienai. Šie visi ir mani foto, ja kas :)

Vai tiešam tas bija pirms 35 gadiem, kad šajā Lielajā aulā pieņēmu lēmumu, ka cita ceļa nav –
LATVIJAS UNVERSITĀTĒ IR JĀDIBINA DEJU FOLKLORAS KOPA

Viens no iespaidīgākajiem skatiem – Visi dejo PUĶĪT PA DAMBI

Smalkais stils prasa kaligrāfiski aprakstītu ielūgumu. XX.g.s. sākuma pilsētas mode vēl neļauj pāriniekiem brīvi dabūties un jāpārvar formāli šķēršļi – piemēram jāaizpilda Deju kartes, lai katrs ar katru var padejot.

Dandari un Baltica

Šīs vasaras folkloras festivāls Baltika (Baltica) parādīja, ka tautas dejas draugi Latvijā spēj sniegt arī pašmāju skatītājiem interesantus un aizraujošus priekšnesumus. Runa ir par Tautas dejas koncertu Rīgas Latviešu biedrībā. Par koncerta labumiem jau rakstīju vasarā dancepunkc un dancolācī.

Kāda nozīme te Dandariem?

Nozīme ir tāda, ka dejā tāpat kā katrā jomā ir nepieciešami gan pārgalvīgie pirmatklājēji, gan smagā ikdienas darba darītāji, gan mudinātāji un rosinātāji, kas neļauj iesūnot un iestigt ikdienas vienmuļībā.

Dandariem liktens bija lēmis kļūt par jauna dejas žanra aizsācējiem. Tautas deja jeb biežāk folkloras deja un dažkārt arī sadzīviskā forma, ko sauc par dančiem arvien vairāk nostiprinās sabiedrības apziņā, kā īpaša kultūras vērtība, kā no tautiskās dejas atšķirīga deja ar savu īpašu valodu.

Vai Dandari arī tagad, vairāk kā 30 gadus pēc izveidošanas, spēs būt kustības priekšgalā un rādīt jaunus ceļus? Minētais koncerts deva cerības. Paskatīsimies, kā būs dzīvē?

Kā ar Ieviņām?

LMA studenta Oskara Patjanko koncerteksāmens (2012. g. 29.03.), kur viņš spēlēja ieviņas, atsauca atmiņās tos laikus, kad pats tādas spēlēju. Tas bija 1982. gada līdz apm. 1985. gadam. Ieviņas nopirku Suntažos, kur mājā pie pašas stacijas dzīvoja muzikanta Bebra atraitne, kura man pārdeva Saulīša darinātās gumžiņas par 120 rubļiem padomju naudā. Tagad šīs ermoņika spēlē Dandari.

Te ir Folkloras TV sagatavots ziņu sižets no O. Patjanko eksāmena



un arī daži foto no manām ermoņikista gaitām :

Dandaru vadītājs Ernests Spīčs spēlē ieviņas Liepājas PI folkloras sarīkojumā studentiem kopā ar Sandru Mīļo 1983. (?) g.novembrī. 

Dandaru vadītājs Ernests Spīčs spēlē ieviņas Brīvdabas muzejā kopā ar Sandru Mīļo 1984. (?) jūnijā. 

Dandaru vadītājs Ernests Spīčs spēlē ieviņas Tallinas rātslaukumā Studentu svētku Gaudeamus koncertā 1984. gada jūlijā.  Aizmugurā Dandaru muzikantes Dace Liberte, Dace, Kaiva Damberga.