Par Dandaru vārda izvēli

Sākumā bija Fizmatu tautiskās dejas pulciņš,

tad tapa L(V)U Folkloras studija...

tad radās doma, ka vajag savu nosaukumu.

Taisījām konkursu. Sarakstījām uz lapiņām veseli rindu ar daiļiem nosaukumiem, pietiktu visai Rīgai un vairāk.

Es uzrakstīju Dandari. Tas man vairākas naktis skanēja ausīs.

Tad finālā palika 2 nosaukumi – Spriņģi un Dandari. Uzsvēru, ka vajag Dandarus un pie tā palika.

Kad gāju nosaukumu apstiprināt, tad man KM ierēdnis prasīja, kas tas par tādu nesaprotamu vārdu. Nezināju, ko, lai saka. Atbildēju, ka no 2 vārdiem – Dancot+Darīt. Tas ierēdnim patika.

Nupat izlasīju tīmeklī šādu tekstu:

"The once powerful Raj, or ruling Gonds, have now been reduced to the status of a tribe that needs the protection of the Indian government for its survival. In defiance of their poverty and lack of power, the Raj Gonds every year celebrate Dandari, a ritual of their former authority and of their philosophy. The symbolism of Dandari is complex; riddles and skits allow the Gonds to laugh at their fate while certain young men, through their dress and actions, blur the distinctions between gods and men, between men and nature. ... Anthropologist: Michael Yorke."

Ko domājat jūs?

XXX koncerts

Jāatzīst, ka esmu gandarīts par to, ka Dandari turās labi un spēj izveidot sakarīgu Lielajā Aulā rādāmu koncerta programmu. Interesanti likās, ka koncerts ir veidots kā uzvedums. Šķiet, tādi bija Dandaros pieņemti ap 1985. gadu un šad tad atkal veidoti, kad nu uznākusi luste vai vajadzība.

Paldies tām Dandaru meitām (īpaši Dacītei Visnolai), kuras mani pierunāja piedalīties un izveidot jaunu, nedejotu deju.

+

Dandari joprojām spēj nodejot Aulejas Žeperu pat ļoti labi;

Dandaros ir daudz dalībnieku;

Dandaros ir daudz muzikantu;

Dandaros ir daudz puišu;

Dandaros sāk parādīties labi sagatavoti dalībnieki no bērnu kopām (kas dod iespēju izveidot supergrupu)

Dandari ir organizēti, kārtīgi, labi izskatās un zina, ko dara (nju vismaz tāds iespaids)

Dandaru ideāls 1978. gadā

Mana iecerētā ansambļa profilu izveidoju 1978. gada augustā pēc ceļojuma uz Sovākiju un Morāviju, kur apmeklēju trīs dažādus folkloras festivālus Svidņikā, Strāžnicē un Vīhodnā. Tad ievēroju, ka festivālos notiek ļoti aizrautīga muzicēšana un dejošana, pie tam dejošana nemaz netraucē cilvēkiem dziedāt un vēl lēkājot arī paspēt uzspēlēt vijoli vai stabuli.

Sapratu, ka mans ir iespēja radīt jauna veida grupu – tādu, kas līdzinātos XX gadsimta 70. gadu labākajiem profesionāļiem – dejotu kā valsts deju ansamlis DAILE, muzicētu kā ļoti populārais ansamblis ORNAMENTS un dziedātu kā pasaulslavenais koris AVE SOL, pie tam darītu to visu kopā.

Jā, tik vien un ne mazāk!

Tāda ansambļa nebija, nebija, no kā noskatīt līdz šim nebijušū pieredzi. tāpēc sākumā laikam kļūdu bija daudz. Arī resursu nebija. Visi man zināmie jaunieši, kad viņiem pajautāju, vai viņi varētu reizē dziedāt un dejot, aizrādīja, ka tas ir neispējami un pat ļoti neveselīgi. Tāpēc nekas cits neatlika, kā turpināt darboties ar Fizikas un matemātikas fakultātes deju kopiņu, kur mani, horeogrāfijas studentu bija paaicinājusi tautiskās dejas liela entiziaste Halina Veide.

Tomēr pāris gadu pagāja, kamēr pats aptvēru, kas jādara, kā arī to, ka gatavus dalībniekus nedabūšu – tie būs pašam jāaudzina.